Orientēšanās prieki
Sen sen bērnībā, kad vēl biju maziņš, mēs ar visu ģimeni braucām un skrējām Magnētā. Braucām diezgan bieži un man patika. Bet tad sekoja atmoda, lielāks vecums un tas viss pajuka.
Tagad jau kādu laiku pasākums ir atjaunojies un ik pa brīdim dzirdu ka citi katru nedēļu skrien. Vairākas sezonas esmu nodomājis, ka derētu paprovēt atkal, taču visu laiku kaut kas pietrūkst. Līdz vakar bija zvans un vairs nespēju izdomāt argumentus kāpēc nebraukt! :)
Nu ko, garās treniņbikses un vecās kedas somā un uz priekšu! Pirms distances īss veco iemaņu atkārtojums – kalni, upes un kompass – un varam skriet! Trase 6km. Pirmie daži punkti labi atradās, 4tais jau nāca grūtāk. Pa ceļam bija upe un visādi brikšņi. Varonīgi pārvarēju, uzkāpu kalniņā un tad piefiksēju, ka 25m attālumā ir bijis ceļš ar tiltu :). Pats punkts bija noslēpts diezgan lielos džungļos, bet tomēr atradās. Nākamie 4i pavisam raiti aizgāja un laikam par daudz sapriecājos, jo 9tam paskrēju garām un izmetu 20minūšu jeb 2km līkumu. Rezultātā besis nevājš un +28grādi noteikti nebija palīgs.
Līdz beigām tomēr izturēju, kaut pēdējo pusstundu kaut kas sparīgi klauvēja smadzenēs :) Finišs tika sasniegts ar 1h:31min laiku. No 35 dalībniekiem savā grupā esmu pirmspēdējais. Galvenais, ka ne pēdējais un bez izstāšanās! :) Pēc pāris reizēm fiziskais noteikti būs labāks un tad jau arī rezultāts būs labāks! Kopumā ļoti pozitīvs pasākums, tik nākamo nedēļu saņemties un atkal aizbraukt. Zemāk rezultātu lapiņa.

Tags: atputa, kudos, orientesanas
Ek, kā man reizēm gribas pa mežu pavazāties. Skolas laikā 10 gadus pēc kārtas skrēju Magnētā…