Sit, šauj, spridzina
Redz kā, pie mums atkal lietas biznesā risina ar spēkā palīdzību. Viena nedēļa, divi uzņēmēji mazāk. Interesantākais tajā visā ir, ka šādi pasūtījuma darbi tagad tiek izpildīti ar glanci! Iemidzināti suņi, atslēgta signalizācija. Varētu taču pilnīgi mierīgi pieiet uz ielas un visu nodarīt, taču nē! Netiek pieļautas nekādas nejaušības, viss pārdomāti un smuki. Gluži kā spiegu filmās. :) Liela nauda prasa darīt lietas ar kvalitāti. Pat ja tās ir slepkavības.
P.S. Vispār jau muļķīgi dēļ naudas un principiem zaudēt dzīvību. Var taču atkāpties un sapelnīt to piķi kaut kur citur.
Tags: sabiedriba
Domā, baigi tiek piedāvāta izvēle? Atnāk pavēste “Atkāpies no saviem biznesa principiem, samaksā/pārdod to vai šito, citādi mirsi. Tev ir nedēļa laika.”? Būtu jau jauki… Patiesībā tu vari pat nenojaust, cik ļoti kādam traucē – līdz pat brīdim, kad vairs netraucē.
Es domāju, ka 90% gadījumu tomēr liek manīt, ka labāk atkāpies vai.. Tajā brīdi protams vajag veselo saprātu lai izvērtētu draudu nopietnību.
Paši uzņēmēji domā, ka viņiem ir pietiekami laba aizmugure, lai atkāptos.
Es domāju, ka 90% gadījumu ir gandrīz neiespējami noteikt, cik draudi ir nopietni. Jo īpaši mūsu agresīvi paranoiskajā valstiņā, kur cilvēki iet pa gaisu un izkliedz fiziskus draudus par to, ka uz picu jāgaida 30 min. ilgāk nekā sākumā prognozēts.
Vispār baigā tendence cilvēkiem automātiski pieņemt, ka ja kādu novāca, tad viņš pats vainīgs. Tipa zināja, kādas ir briesmas, nepiekāpās, kur vajadzēja utt. Es saprotu, ka tas ļauj gulēt mierīgāk, jo ļauj ticēt, ka ar mani jau tā nenotiks, jo “es jau nekur neesmu iepīts un vispār baigi kontrolēju savu dzīvi”. Pat netirzājot to, cik maldīga ir šī drošības sajūta, manuprāt varētu tomēr izrādīt vairāk cieņas aizgājušajam, nepieņemot a priori, ka viņa nāve tāda maršrutēta pašnāvība vien bija, jo “viņš taču tur tajā biznesā un visiem zināms, ka tur visi ir vai nu kriminaļņiki, vai upuri”.
Domāju ka īsti smuki jau tas bizness netika bīdīts, ja kādam sagribējās pilnīgi nošaut to otru.