Brīvdienas Krētā
Ir pagājušas 3 dienas, kopš esmu atkal Latvijā. Lielā degošā darbu gūzma apdarīta, var veltīt laiku sev un citiem (lasi: blogam).
Iepriekšējo nedēļu pavadīju Krētā. Tā ir sala Vidusjūrā, skaitās zem Grieķijas karoga, runā modificētā grieķu valodā, bet uzskata, ka ir tauta paši par sevi. Aptuveni kā līvi Latvijā, tikai lielākā skaitā :). Atrodas vienādi tuvu no Grieķijas, Turcijas un Āfrikas – feins, silts klimats arī oktobra vidū.
Kopumā apskatīju dažādus vēsturiskus objektus (Mīnoja pils, par ko vēsturē daudz māca), dabas skatus un pludmali. Par dabu runājot patiešām dievu zeme, jo visapkārt salai gar krastu ir kalni, bet vidū ir līdzenums ar maz vējiem un labu klimatu. Smuki kalni, aizas, un vēl jūra..
Arī pludmalē nokļuvu kādas pāris dienas. Gaisa temperatūra ap 24-26, ūdens 20-22. Gluži kā siltā Latvijas vasarā. Ūdens sāļš jo sāļš, bet ļauj viegli turēties uz ūdens. Zivis zem ūdens arī diezgan. Attīstīju šoreiz snorkelēšanu, feina lieta! It sevišķi, kad pēdējā dienā paņēmām maizi līdzi un tad sanāca atrasties ap 50 zivju barā pa vidu, kas nikni plosīja maizes drupačas.
Ceļojuma labākā diena bija, kad atdalījāmies no pārējās grupas un noīrējām motorollerus road-tripam. Rollerus pie viņiem var dabūt tikai tad, ja ir moča jeb A kategorijas tiesības. B, kas der Latvijā, tur neder. Tā kā A tiesības bija tikai man, bet vajadzēja 4 motorollerus, tad nācās izmantot viltības. Iesmērējām viena jaunieša mācību atļauju, uz kuras ir maģiskie burtiņi A, B un C :). Tas nekas, ka tās nav tiesības, grieķim to nesaprast. Tad ar šiem diviem dokumentiem iegriezāmies 2ās nomās un tikām pie 4 rolleriem! :) Pūles bija to vērtas, jo brīvības sajūta, vējš un neticamie skati pa kalnu ceļiem ar jūru un salām ir neaprakstāmi. Super!
Braucam kur acis rāda līdz nokļuvām piejūras ciematiņā, kur beidzas ceļš. Pludmalē, protams, bijām vienīgie. Ideāli! Atpakaļ braucot sanāca gan nedaudz extrīms, jo nāca negaiss virsū un sāka līt. Braukt ar rolleru lietus laikā ir tā kā ir, un ielas arī kļūst konkrēti slidenas. Vienas rolleram vēl 2km no benzīntanka beidzās benzīns :) Nu, bet nedaudz slapji līdz galam tomēr tikām laimīgi. Šādu pasākumu silti iesaku visiem. Tur vietējie brauc diezgan mierīgi salīdzinoši ar citām dienvidu zemēm, un tūristu sezonas beigās bija pavisam maz transporta līdzekļu. Par mieru runājot, tā viņiem ir pamata dzīves filozofija. Pat pieradu, ka steigties nav nekādas nozīmes.
Vēl viens piedzīvojums bija kuģīša – raķetes brauciens uz 100km attālo salu. Sanāca, ka, protams, tai dienā bija lielākais vējš un viļņi visas nedēļas laikā. Pēc 30 minūšu brauciena aptuveni puse pasažieru aktīvi strādāja pie maisiņu pildīšanas :))) Es par brīnumu tiku cauri sveikā, kaut iepriekšējā vakarā cītīgi tika nobaudīts Raki – vietējā kandža. Tā kā pie lielajiem viļņiem raķetei bija jābrauc parāk lēni, tad apkalpe izdomāja griezt kuģi apkārt un pēc 1.5h bijām atpakaļ turpat kur no rīta. Ierēcām, ka ja citās valstīs ir SPA un kādas tur vēl kūres, tad krētiešiem ir kuņģa attīrīšanas kūres. :)))
Vispār brauciens bija tuvu ideālam. Ļoti labs aukstā rudens pavadīšanas veids. Īpaši, ja man tikai vakar pieslēdza apkuri!
